Pienāk brīdis, kad ierastais komforts sāk garlaikot un dvēsele alkst pēc īstiem piedzīvojumiem. Madagaskara ir kā radīta šādiem mirkļiem. Tā izaicina teju ik uz soļa, bet pretī dod pieredzi, kādu neatradīsi nekur citur pasaulē.
Šī milzu sala Indijas okeānā atdalījās no Āfrikas kontinenta pirms aptuveni 88 miljoniem gadu, un kopš tā laika daba šeit gājusi pati savu, neatkārtojamu ceļu. Rezultāts ir elpu aizraujošs — apmēram 90% Madagaskaras dzīvnieku un 80% augu sugu nav sastopamas nekur citur pasaulē. Te nav ne lauvu, ne žirafju, ne ziloņu. To vietā — lemuri, hameleoni, baobabi un klinšu veidojumi, kas izskatās kā no citas planētas.
Lemuri — Madagaskaras sirds un dvēsele
Lemuri ir Madagaskaras simbols, un ne velti. Šeit mīt vairāk par simt dažādu sugu — no sīciņiem pundurlemuriem, kas sver tikai 30 gramus, līdz lielajiem indri, kuru augums sasniedz gandrīz metru.
Indri — lemurs, kas dzied
Indri ir lielākais no visiem lemuriem un viens no simboliskākajiem Madagaskaras dzīvniekiem. Taču visvairāk tas pazīstams nevis sava izskata, bet gan unikālā sauciena dēļ. Skaļais, tālu skanošais un nedaudz melanholiskais dziedājums atbalsojas pāri lietusmežiem un ir dzirdams pat vairāku kilometru attālumā. Vietējo iedzīvotāju leģendas vēsta, ka tās ir senču dvēseļu balsis, savukārt zinātnieki skaidro, ka šādi indri sazinās savā starpā un iezīmē savu teritoriju.
Indri dzīvo nelielās ģimenes grupās, ir aktīvi dienas laikā un lielāko dzīves daļu pavada augstu koku galotnēs. Īpaši iespaidīga ir to pārvietošanās — ar pārsteidzošu precizitāti un spēku tie spēj veikt vairākus metrus garus lēcienus no viena zara uz otru. Sastapt indri savvaļā un dzirdēt tā leģendāro saucienu ir viena no īpašākajām pieredzēm, ko iespējams piedzīvot Madagaskaras lietusmežos.
Retākais lemurs pasaulē
Spalvainausu pundurlemurs (Hairy-eared dwarf lemur) ir viens no retākajiem zīdītājiem uz Zemes — savvaļā to ir palikuši tikai ap simtu. Tie ir nakts dzīvnieki, pavisam sīciņi un tik labi slēpjas, ka pat pieredzējuši gidi tos atrod ļoti reti. Ja tev palaimējas to ieraudzīt — tas ir patiesi īpašs brīdis.
Lemurus var apskatīt arī zooloģiskajos dārzos. Taču vērot tos savvaļā, to dabiskajā vidē, kur tie dzīvo pēc saviem noteikumiem, — tā ir pilnīgi cita pieredze. Tieši tāpēc ir svarīgi ceļot atbildīgi, izvēloties tūroperatorus, kas atbalsta dabas aizsardzību un vietējās kopienas.
Baobabi — koki kā no pasaku grāmatas
Baobabi ir vieni no neparastākajiem kokiem pasaulē un kļuvuši par īstu Madagaskaras simbolu. To masīvie stumbri un šķietami kailie zari rada iespaidu, it kā koki augtu otrādi — ar saknēm debesīs. Daži baobabi sasniedz vairāk nekā 11 metru diametru un var nodzīvot vairāk nekā tūkstoš gadu.
Šo milzu koku stumbri darbojas kā dabiskas ūdens krātuves, uzkrājot tūkstošiem litru ūdens lietus sezonā. Sausuma periodos tas kļūst par būtisku izdzīvošanas avotu gan dzīvniekiem, gan apkārtējām ekosistēmām.
Viens no iespaidīgākajiem skatiem Madagaskarā ir Baobabu aleja pie Morondavas, kur saulrieta laikā milzīgie koki veido gandrīz sirreālu ainavu, kas piesaista ceļotājus no visas pasaules.Aptuveni trīsdesmit milzīgi baobabi stāv rindā gar ceļu, un saulrieta vai saullēkta laikā tie rada neticami skaistu skatu. Šī vieta ir fotografēta miljoniem reižu, bet to redzēt klātienē ir pavisam kas cits.
Vietējie tic, ka baobabam piemīt teju mistisks spēks. Viņi saka — tas ir pirmais koks, ko radīja Dievs. Un, kad redzi baobabu, kas aug jau tūkstoš gadu, šim stāstam ir viegli noticēt.
Cingi — klintis, kur basām kājām nepaiesi
Vārds “tsingy” malgašu valodā nozīmē aptuveni “vieta, kur nevar paiet basām kājām”. Un šis apraksts ir ļoti trāpīgs. Cingi de Bemaraha nacionālais parks (Tsingy de Bemaraha) ir milzīgs karsta veidojumu labirints — simtiem asu, smaigu kaļķakmens torņu, kas paceļas no zemes kā akmens mežs.
Gājiens pa Cingi ir īsts fizisks pārbaudījums:
- Nāksies rāpties pa šaurām spraugām starp asiem akmeņiem.
- Jāšķērso iekārtie tilti virs dziļām aizām.
- Jārēķinās ar svelmi, kas vasarā pārsniedz 40 °C.
Taču tieši šis izaicinājums padara pieredzi tik vērtīgu. Stāvot Cingi virsotnē un raugoties uz nebeidzamo aso torņu jūru visapkārt, tu sajūties mazs un pazemīgs dabas varenības priekšā.
Ir divi galvenie parki: Cingi de Bemaraha (lielākais un izaicinošākais) un Sarkanie Cingi — mazāki, bet ar neticami skaistu sarkanu un oranžu akmens krāsu, kas saulrietā izskatās kā degoša ainava.
Nacionālie parki — katrs kā atsevišķa pasaule
Madagaskarā ir 37 nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas. Katrs no tiem ir kā atsevišķa valsts ar savu klimatu, ainavu un iemītniekiem.
Andasibes-Mantadijas nacionālais parks — vistuvāk galvaspilsētai Antananarivu (apmēram 3 stundu brauciens). Šeit plešas biezs tropu lietusmežs, kur mīt indri. Tā ir labākā vieta, lai pirmo reizi iepazītu Madagaskaras dabu.
Ranomafanas nacionālais parks — 60 000 hektāru liels tropu lietusmežs, kurā mīt vairāk par 50 retām dzīvnieku sugām. Viens no labākajiem parkiem lemuru vērošanai — gidi zina, kur mīt katra grupa.
Isalo nacionālais parks — pilnīgi atšķirīga ainava. Sarkani smilšakmens masīvi, kanjoni, ūdenskritumi un dabiskas peldvietas. Izskatās kā Amerikas Dienvidrietumi, tikai ar lemuriem.
Masoalas nacionālais parks — viens no pēdējiem neskartajiem lietusmežiem pasaulē. Pieejams tikai ar laivu, taču tos, kuri tur nonāk, sagaida daba savā tīrākajā veidā.
Flora — cita planēta zaļā krāsā
Madagaskara pārsteidz ne tikai ar dzīvniekiem. Arī augu pasaule šeit ir tikpat unikāla un neparasta.
Te aug vairāk par 12 000 augu sugu, no kurām aptuveni 80% neaug nekur citur pasaulē. Dīvaini kaktusi, simtiem orhideju sugu, milzīgas liānas un ērkšķaini krūmi — Madagaskaras veģetācija ir kā botāniskais dārzs, ko pati daba veidojusi miljoniem gadu.
Evolūcija šeit ir notikusi izolēti no pārējās pasaules, un rezultāts ir neatkārtojams. Staigājot pa Madagaskaras mežiem, ir sajūta, ka esi iekļuvis Alises Brīnumzemē — tikai šeit viss ir pa īstam.
Praktiska informācija
Ceļojums uz Madagaskaru prasa rūpīgu plānošanu — tas nav galamērķis, kur var vienkārši ierasties un improvizēt.
- Vīza: Latvijas pilsoņiem jāsaņem vīza, ieceļojot valstī (maksā ap 35 eiro).
- Veselība: ieteicama malārijas profilakse (pirms ceļojuma noteikti konsultējies ar savu ārstu).
- Transports: lielākā daļa ceļu ir grūti izbraucami, tāpēc ir nepieciešams 4x4 auto vai organizēta tūre.
- Laiks: ieplāno vismaz 10–14 dienas, lai patiešām izjustu Madagaskaru.
- Labākais laiks ceļošanai: no jūnija līdz septembrim (sausā sezona un zemākas cenas).
Madagaskara nav glancēta tūrisma galamērķis
Madagaskara nav vieta greznai kūrorta atpūtai vai relaksējošai pludmales nedēļai. Tā ir vieta, kur valda daba — nepiekāpīga, skaista un pilnīgi unikāla. Šis ceļojums prasa gatavību nedaudz piepūlēties, bet pretī dod piedzīvojumus, kurus nevar iegūt nekur citur.
Podkāsts: Madagaskaras piedzīvojumi
Noklausies pilnu podkāsta “Ceļojumu dizaina studija” epizodi par Madagaskaru: