Izdzirdot vārdu “Turcija”, daudziem latviešiem iztēlē uzaust viena un tā pati aina — viesnīcas aproce, no gardumiem lūstošs zviedru galds un baseins ar ūdens slidkalniņiem. Un ne velti, jo Turcijas kūrorti patiešām piedāvā lielisku atpūtu par saprātīgu cenu. Tomēr Turcija ir daudz kas vairāk par Antaljas pludmalēm. Ja tu vēl neesi iepazinis tās otru, daudzveidīgāko seju — ir laiks to izdarīt.
Šajā rakstā mēs iepazīstināsim ar pieciem pavisam atšķirīgiem Turcijas reģioniem un pieredzēm — no pazīstamā All Inclusive līdz vietām, par kuru eksistenci tu, iespējams, pat nenojauti.
Antalja — klasika, kas neliek vilties
Sāksim ar klasiku. Antaljas piekraste ir lieliska izvēle gan ģimenēm ar bērniem, gan pāriem, kas vēlas uz nedēļu atslēgties no ikdienas steigas, gan ikvienam, kurš ilgojas pēc siltas jūras un nevainojamas apkalpošanas.
Turcijā “viss iekļauts” princips ir pacelts pavisam citā līmenī, ja salīdzina ar to, ko esam pieraduši redzēt citviet. Šeit runa nav tikai par brokastīm un vakariņām — labākajās viesnīcās šajā piedāvājumā ietilpst vairāki restorāni ar dažādu valstu virtuvēm, bāri pie baseina, spa procedūras, sporta aktivitātes un daudzveidīga izklaides programma.
Bet Antaljas reģions nav tikai baseins un pludmale. Tikai 40 minūšu brauciena attālumā no galvenajiem kūrortiem atrodas Aspendosa amfiteātris, kas uzbūvēts 2. gadsimtā un joprojām tiek izmantots koncertiem, pateicoties tā akustikai — ja stāvi centrā un čuksti, tevi sadzird pēdējā rindā. Vari arī doties uz Perges pilsētas drupām, kur saglabājušās romiešu laiku termas, stadions un kolonnāde. Šīs ekskursijas lieliski papildina pludmales atpūtu un parāda, ka pat pazīstamākajā Turcijas reģionā ir daudz ko atklāt.
Antaljas viesnīcu cenas labās 5 zvaigžņu “viss iekļauts” viesnīcās vasaras sezonā sākas no aptuveni 70–120 EUR par nakti diviem, kas pēc Eiropas standartiem ir grūti pārspējama vērtība. Lidojums no Rīgas — aptuveni 4 stundas, bieži ar tiešajiem čarterreisiem.
Kapadokija — ainava, kas neeksistē nekur citur
Ja Antalja ir Turcijas “ērtā” puse, tad Kapadokija ir tās “neticamā” puse. Centrālajā Anatolijā, aptuveni 700 km no Antaljas, plešas ainava, ko ir grūti aprakstīt tā, lai kāds noticētu, ka tā tiešām eksistē. Vulkāniski ieži miljoniem gadu garumā ir izveidojuši simtiem “pasaku skursteņu” — smailas, sēņveida klints kolonnas, kas slejas kā kāda otra civilizācijas pieminekļi.
Bet īstais pārsteigums ir zem zemes. Kapadokijā ir atklātas vairākas pazemes pilsētas, no kurām lielākā — Derinkuju — sniedzas 8 stāvus dziļi zemē un kādreiz uzņēma līdz pat 20 000 cilvēku. Šaurie tuneļi, ventilācijas šahtas, noliktavas, baznīcas un pat vīna spiedes — viss izcirsts klintī pirms gadsimtiem kā patvērums no iebrucēju armijām. Ieejas maksa ir aptuveni 150 turku liru (ap 4,50 EUR).
Kapadokijas vizītkarte ir gaisa balonu lidojumi saulēktā. Katru rītu, ja laikapstākļi atļauj, debesis piepildās ar simtiem krāsainu balonu, kas lēnām paceļas virs pasakainajām klintīm. Lidojums ilgst aptuveni stundu un izmaksā no 150 līdz 250 EUR par personu, atkarībā no sezonas un operatora. Rezervē laicīgi — populārākie datumi aizpildās nedēļām iepriekš.
Kapadokijā vari arī nakšņot klints viesnīcā — istabas, kas burtiski izcirstas klintī, ar modernām ērtībām, bet ar tūkstoš gadus vecām sienām. Cenas sākas no 60 EUR par nakti, bet ekskluzīvākās klints suītas ar privātu terasi un skatu uz baloniem var izmaksāt 300+ EUR.
Labākais laiks apmeklējumam: aprīlis–jūnijs un septembris–oktobris. Vasarā ir karsts (35+), ziemā var būt sniegs — kas, starp citu, piešķir Kapadokijai pavisam citu, ziemīgu burvību.
Egejas jūras piekraste — Turcijas Rivjēra, par kuru latvieši nezina
Turcijas Egejas jūras piekraste ir tas reģions, kuru labāk pazīst briti, vācieši un skandināvi, bet latvieši parasti palaiž garām. Un tas ir žēl, jo šī piekraste ir pilnīgi atšķirīga no Antaljas — vairāk Grieķijas nekā Turcijas noskaņā.
Bodrum ir reģiona centrs — mazpilsēta ar baltu māju labirintu, kas kāpj kalnā virs ostas, kur rindojas jahtas un zvejas laivas. Šeit ir restorāni ar skatu uz jūru, kur tu ēd tikko nozvejotu astoņkāji grilā un dzer vietējo vīnu par cenām, kas liek aizmirst, ka Turcijā vīna kultūra pat eksistē. Turcijā patiešām ir laba vīna reģioni — Egejas piekrastē aug gan tempranillo, gan vietējās šķirnes kā öküzgözü un boğazkere.
No Bodrumas tu vari doties uz vienas dienas buru braucienu gar piekrasti — 12 cilvēku jahta, pusdienas uz klāja, pieturas peldēšanai neskartās līčos. Šāds brauciens izmaksā aptuveni 30–50 EUR par personu, ieskaitot pusdienas un dzērienus.
Netālu no Bodrumas atrodas arī senā Efesa — viena no vislabāk saglabātajām antīkajām pilsētām pasaulē. Celsas bibliotēka, lielais amfiteātris uz 25 000 vietām, marmora ielas — tas viss ir saglabājies pārsteidzoši labi. Ieejas maksa ir aptuveni 400 turku liru (ap 12 EUR), un apmeklējumam vajag vismaz 2–3 stundas.
Stambula — pilsēta starp diviem kontinentiem
Stambula nav vienkārši pilsēta — tā ir vesela pasaule. Vienīgā metropole pasaulē, kas atrodas uz diviem kontinentiem, ar 2500 gadu vēsturi un 16 miljoniem iedzīvotāju. Un tajā pašā laikā tā ir pārsteidzoši pieejama un viesmīlīga.
Vēsturiskajā centrā — Sultanahmetā — tu vari redzēt Aja Sofiju, kas 1500 gadu laikā ir bijusi baznīca, mošeja, muzejs un atkal mošeja. Blakus ir Zilā mošeja ar tās sešiem minaretiem un Topkapi pils — Osmaņu sultānu rezidence ar skatiem uz Bosforu. Šīs trīs vietas vien var aizņemt veselu dienu.
Bet Stambulas īstā garša ir ārpus tūristu maršrutiem. Kadikējas rajonā Āzijas pusē tu atrodi kafejnīcas, kur sēž tikai vietējie, antikvariātu ieliņas un tirgu, kur garšvielas, sieri un medus ir sakārtoti kā mākslas darbi. Prāmis no Eiropas uz Āziju maksā mazāk par eiro un aizņem 20 minūtes — un tas ir viens no skaistākajiem “sabiedriskā transporta” braucieniem, kādu vari piedzīvot jebkur pasaulē.
Stambulas gastronomija pati par sevi ir ceļojuma vērta. Rīta brokastis (kahvaltı) Turcijā ir vesels rituāls — desmitiem mazos trauciņos ar sieriem, olīvām, medu, krējumu, tomātiem un svaigu maizi. Labā Stambulas brokastu restorānā tas izmaksā aptuveni 8–12 EUR par personu un aizvieto gan brokastis, gan pusdienas.
Stambulā ieteicams pavadīt vismaz 3–4 dienas. Viesnīcas vecpilsētā sākas no 40 EUR par nakti, bet ir arī butikas varianti bijušajos osmaņu namos par 80–150 EUR.
Turcijas gastronomija — atsevišķs ceļojuma iemesls
Par turku virtuvi var runāt ilgi, un tā patiešām var būt patstāvīgs iemesls ceļojumam. Turcijas virtuve ir daudz plašāka par kebabiem un baklavu — lai gan abi ir lieliski.
Katram reģionam ir savas specialitātes. Antaljas piekrastē valda jūras veltes un grillētas gaļas. Kapadokijā gatavo “testi kebab” — gaļu ar dārzeņiem aizzīmogotā māla traukā, ko atver tieši pie galda. Dienvidaustrumos, pie Sīrijas robežas, Gaziantepa ir Turcijas gastronomiskā galvaspilsēta — UNESCO atzīta radošās gastronomijas pilsēta ar simtiem unikālu receptūru.
Stambulā tu vari atrast visu — no ielu ēdiena (simit maizes gredzenā, midiju dolma, grillēti kastaņi) līdz augstas klases restorāniem, kur šefpavāri apvieno osmaņu tradīcijas ar mūsdienu tehnikām. Turku brokastis, par kurām minēju iepriekš, ir kaut kas, ko ikvienam vajadzētu piedzīvot vismaz reizi mūžā.
Un, protams, tēja. Turki dzer vairāk tējas nekā jebkura cita tauta pasaulē — vidēji ap 3 kg uz cilvēku gadā. To pasniedz mazos tulpveida glāzītēs, vienmēr karstu, vienmēr stipru un vienmēr ar piedāvājumu vēl vienu. Ja tu sēdi veikalā vai darbnīcā un tirgojies — tēja ir obligāta daļa no procesa.
Podkāsts: Citādā Turcija
Noklausies pilnu podkāsta “Ceļojumu dizaina studija” epizodi par Turciju:
Kā plānot savu Turcijas ceļojumu
Turciju var ceļot daudz un dažādi — no vienas nedēļas pludmales atpūtas Antalijā līdz divu nedēļu maršrutam, kas aptver Stambulu, Kapadokiju un Egejas piekrasti. Mēs iesakām apvienot vismaz divus reģionus, lai ieraudzītu, cik dažāda šī valsts patiesībā ir.
Ja vēlies palīdzību maršruta plānošanā, viesnīcu izvēlē vai vienkārši gribi uzzināt, kas tieši tev derētu — sazinies ar Vanilla Travel konsultantiem. Mums ir ilggadēja pieredze ar Turciju, un mēs zinām, kuras viesnīcas tiešām atbilst savām zvaigznēm un kuri maršruti ir tā vērti.