Pāriet uz saturu
Blogs Galamērķi Mēs iesakām Kruīzi Padomi Podkāsts Stāsti
Sardīnija — Costa Smeralda un Vidusjūras pludmales
Galamērķi 10 min lasīšana

Atpūta Sardīnijas kūrortos

Sardīnija ceļotājiem no Latvijas — Costa Smeralda, Alghero, Cagliari un labākās pludmales. Ceļvedis ar cenām, padomiem un praktisku informāciju.

Vanilla Travel | Atjaunināts 15. aprīlis

Sardīnija ir tā sala, kur tu ierodies pludmalē un nespēj noticēt, ka esi Eiropā, nevis Karību jūrā. Baltās smiltis, turkīza ūdens tik dzidrs, ka redzi katru oļu divu metru dziļumā, un aiz muguras — granīta klintis, kadiķu birzis un ciemati, kur laiks apstājies pirms simts gadiem. Šī ir otrā lielākā Vidusjūras sala — deviņi tūkstoši četri simti kvadrātkilometru zemes, kas pieder Itālijai, bet dzīvo pēc saviem noteikumiem. Sardīniešiem ir sava valoda, sava virtuve un savs raksturs, un tieši tas padara šo salu par kaut ko vairāk nekā vienkārši pludmales galamērķi.

Costa Smeralda — Vidusjūras luksusa piekraste

Costa Smeralda jeb Smaragda krasts stiepjas aptuveni divdesmit kilometru garumā Sardīnijas ziemeļaustrumos, starp Arzachena līci un Cala di Volpe. Šo piekrastes posmu sešdesmitajos gados attīstīja Aga Khan IV, kurš ieraudzīja neapdzīvotu granīta krastu ar neticami zaļu ūdeni un nolēma izveidot pasaules klases kūrortu zonu. Rezultāts ir Porto Cervo — pilsētiņa, kur vasarā piestāj jahtas par desmitiem miljonu eiro un kur kafija var maksāt septiņus eiro, bet vakariņas diviem — viegli pāri divsimt.

Tomēr Costa Smeralda nav tikai bagātniekiem. Pludmales ir publiskas — Spiaggia del Principe ar smalku baltu smilti un dzidru ūdeni ir brīvi pieejama, tikai sauļošanās krēslu noma maksā ap divdesmit pieci eiro dienā. Liscia Ruja pludmale ir gandrīz kilometru gara, un tās dienvidu galā var atrast vietu bez maksas zonām. No Olbijas lidostas līdz Porto Cervo ir aptuveni trīsdesmit kilometru — pusstunda ar auto. Ja vēlies Costa Smeralda atmosfēru bez luksusa cenām, izvēlies naktsmītni Arzachenā vai Cannigione, kur četrzvaigžņu viesnīcā nakts sezonā sākas no simt divdesmit eiro.

Alghero — katalāņu dvēsele Sardīnijā

Alghero atrodas salas ziemeļrietumos, un tā ir pilsēta ar dubultu identitāti. Četrpadsmitajā gadsimtā to iekaroja katalāņi, un viņu mantojums joprojām dzīvo — vecpilsētas ielu nosaukumi ir divvalodīgi, daļa vietējo runā algeriešu katalāņu dialektā, un baznīcu fasādes atgādina Barselonu, nevis Romu. Vecpilsēta ir ieslēgta masīvos pilsētas mūros, pa kuru augšu var pastaigāties ar skatu uz jūru — šī ir viena no labākajām bezmaksas aktivitātēm salā.

Alghero ir arī koraļļu pilsēta. Sarkanais korallis šeit tiek iegūts jau kopš viduslaikiem, un vecpilsētas veikaliņos var iegādāties koraļļu rotas — sākot no divdesmit eiro par vienkāršām auskarēm līdz vairākiem simtiem par mākslas darbiem. Netālu no pilsētas, aptuveni divpadsmit kilometru uz dienvidiem, atrodas Neptūna grota — iespaidīga stalaktītu ala jūras krastā, kur ieeja maksā ap četrpadsmit eiro pieaugušajam. Līdz grotai var nokļūt ar laivu no Alghero ostas vai pa Escala del Cabirol — sešsimt piecdesmit sešas pakāpienus lejup pa klinšainu krastu. Alghero ir arī lielisks bāzes punkts, ja vēlies izpētīt Stintino pussalu un slaveno La Pelosa pludmali, kas atrodas aptuveni četrdesmit minūšu braucienā uz ziemeļiem.

Cagliari — galvaspilsēta ar raksturu

Cagliari ir Sardīnijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni simt piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atrodas salas dienvidos, un tās sirds ir Castello — viduslaiku vecpilsēta uz kalna, no kuras paveras skats pār visu līci. Castello šaurajās ieliņās atradīsi Sardīnijas Nacionālo arheoloģijas muzeju, kur var iepazīt nuraghu civilizācijas mantojumu, un Svētās Marijas katedrāli ar tās romāņu-gotikas fasādi.

Lejā pie jūras stiepjas Poetto pludmale — astoņus kilometrus gara smilšu josla tieši pilsētas teritorijā. Vasarā šeit ir dzīvīgi: pludmales bāri, volejbola laukumi, skrituļošanas celiņš. Sauļošanās krēsla un lietussarga komplekts maksā ap piecpadsmit eiro dienā. Aiz Poetto pludmales atrodas Molentargius parks — sālsūdens lagūna, kur no oktobra līdz martam pulcējas rozā flamingo. Cagliari ir arī lielisks ēšanas galamērķis — Marina kvartālā restorānos var baudīt svaigu jūras velšu pastu par divpadsmit līdz astoņpadsmit eiro, un vietējo tirgū Mercato di San Benedetto — lielākajā Sardīnijā — var nogaršot visu, ko sala piedāvā.

La Maddalena arhipelāgs — neskarta daba ziemeļos

La Maddalena arhipelāgs atrodas Sardīnijas ziemeļu galā, Bonifāčo šaurumā starp Sardīniju un Korsiku, un kopš 1994. gada tas ir nacionālais parks. Arhipelāgā ietilpst septiņas lielākās salas un desmitiem mazāku saliņu ar neticami dzidru ūdeni — Spiaggia Rosa uz Budelli salas bija slavena ar rozā smiltīm, lai gan tagad izkāpšana krastā ir aizliegta dabas aizsardzības dēļ.

Līdz La Maddalena salai var nokļūt ar prāmi no Palau ostas — brauciens ilgst divdesmit minūtes un maksā ap desmit eiro vienā virzienā. No La Maddalena pilsētiņas var doties laivu ekskursijās pa arhipelāgu — pilnas dienas brauciens ar apmeklējumiem trīs līdz četrās salās un pludmalēs maksā orientējoši četrdesmit līdz sešdesmit eiro. Caprera sala, kas savienota ar La Maddalenu ar tiltu, ir slavena ar Džuzeppes Garibaldi muzeju — Itālijas apvienošanas varonis šeit pavadīja pēdējos divdesmit sešus dzīves gadus.

Sardīnijas pludmales — Karību jūra Eiropā

Sardīnijas pludmales regulāri tiek atzītas par labākajām Eiropā, un tas nav pārspīlējums. Cala Brandinchi salas austrumu krastā, aptuveni divdesmit piecus kilometrus no Olbijas, tiek dēvēta par “mazo Tahiti” — sekla, silta turkīza lagūna ar baltu smilti, kas ir ideāla ģimenēm ar bērniem. La Pelosa pie Stintino ziemeļrietumos ir vēl viens ikonisku ainavu piemērs — sekls ūdens, aiz kura paceļas Asinara salas siluets. Kopš nesen ieeja La Pelosa ir ierobežota un maksā aptuveni trīsarpus eiro, lai aizsargātu trauslo ekosistēmu.

Cala Goloritzé salas austrumu krastā Orosei līcī ir UNESCO aizsargāts dabas piemineklis — stāva klints ūdenī, baltas oļu pludmale un jūra tik dzidra, ka laivas šķiet lidojam gaisā. Līdz tai var nokļūt tikai kājām — aptuveni stundu gara noeja pa klinšainu taku — vai ar laivu no Cala Gonone ostas. Ja meklē mazāk apmeklētas vietas, dodies uz Villasimius piekrasti salas dienvidaustrumos, kur Spiaggia di Simius un Porto Giunco piedāvā tikpat iespaidīgu ainavu bez Costa Smeralda cenu zīmēm. Sardīnijas pludmales ir brīvi pieejamas — Itālijas likums garantē publisku piekļuvi jūrai, lai gan sauļošanās aprīkojuma noma ir atsevišķa maksa.

Nuraghi — aizvēstures noslēpums

Sardīnija glabā kaut ko tādu, ko neatradīsi nekur citur pasaulē — nuraghu civilizācijas mantojumu. Nuraghi ir masīvas akmens torņu konstrukcijas, kas celtas bronzas laikmetā, aptuveni no tūkstoš astoņsimt līdz piecsimt gadiem pirms mūsu ēras. Visā salā ir ap septiņiem tūkstošiem šādu struktūru, bet visiespaidīgākā ir Su Nuraxi Barumini ciematā, kas kopš 1997. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Su Nuraxi atrodas salas centrālajā daļā, aptuveni sešdesmit kilometru uz ziemeļiem no Cagliari — brauciens ar auto aizņem aptuveni stundu. Ieeja ar gida vadītu ekskursiju maksā ap četrpadsmit eiro. Komplekss sastāv no centrālā torņa, četriem apkārtējiem torņiem un vesela ciemata paliekām. Tas, cik precīzi šie akmeņi ir sakrauti bez jebkāda saistvielas materiāla, joprojām pārsteidz arheologus. Ja tevi interesē vēsture, Sardīnija šajā ziņā ir tikpat bagāta kā Sicīlija vai Grieķija, tikai bez pūļiem.

Sardīniešu virtuve — garšas, kas paliek atmiņā

Sardīniešu virtuve ir vienkārša, bet spēcīga. Salas ikoniskais ēdiens ir porceddu — vesels cūcēns, lēni grilēts uz mirtes koka oglēm, ar kraukšķīgu ādiņu un maigāko gaļu, kādu vari iedomāties. To parasti pasniedz svētkos un ģimenes svinībās, bet daudzos iekšzemes restorānos to var pasūtīt arī tūristiem — rēķinies ar divdesmit līdz trīsdesmit eiro par porciju.

Culurgiones ir sardīniešu ravioli — makaronu kabatiņas ar kartupeļu, pecorino siera un piparmētru pildījumu, ar raksturīgu “vārpas” formas aizšūšanu. Pecorino Sardo ir aitu piena siers ar aizsargātu izcelsmes nosaukumu, un to var nogaršot gan jaunu, gan nogatavinātu. No jūras veltēm meklē bottarga — žāvētu un sālītu pelēkās kefalas ikru, ko sardīnieši sauc par “jūras kaviāru” un rīvē pār pastu vai ēd plānās šķēlītēs ar olīveļļu. Vietējais maizes veids — pane carasau — ir plāns, kraukšķīgs maizes plācenis, kas saglabājas mēnešiem un ko gani ņēma līdzi kalnos. Sardīnijā ēd labi un lēti — pilnvērtīgas pusdienas ar vīnu iekšzemes ciematos var izmaksāt piecpadsmit līdz divdesmit eiro.

Kā pārvietoties pa salu

Sardīnija ir liela — no ziemeļu gala līdz dienvidiem ir aptuveni divsimt septiņdesmit kilometru, un sabiedriskais transports ārpus lielajām pilsētām ir ierobežots. Auto noma ir praktiski obligāta, ja vēlies redzēt vairāk nekā vienu kūrortu. Vasaras sezonā kompakta auto noma sākas no aptuveni trīsdesmit pieciem eiro dienā, bet agrīna rezervēšana var samazināt cenu. Degviela Sardīnijā maksā līdzīgi kā pārējā Itālijā — ap pusotru eiro par litru.

Ceļi salas iekšienē ir līkumoti un kalnaini, bet labi uzturēti. Brauciens no Cagliari uz Alghero pa ātro ceļu SS131 aizņem aptuveni divarpus stundas, no Olbijas uz Alghero — aptuveni divas stundas. Ja plāno apceļot visu salu, ieplāno vismaz septiņas līdz desmit dienas. Starp Olbiju un Cagliari kursē arī Trenitalia vilcieni, bet brauciens ilgst ap četrām stundām un nav īpaši ātrs. Ja salīdzini ar Maljorku, Sardīnija ir ievērojami lielāka un mazāk “iztūristota” — te joprojām var atrast ciematus, kur esi vienīgais ārzemnieks.

Praktiska informācija

Meklēt piedāvājumus uz Sardīniju

Ja jau esi sapratis, ka Sardīnija ir Tavs nākamais galamērķis, apskati aktuālos piedāvājumus un konkrētu viesnīcu atlasi:

Vanilla Travel komanda palīdzēs izvēlēties piemērotāko variantu atbilstoši Tavam budžetam un vēlmēm.

Biežāk uzdotie jautājumi

Labākais laiks ir maijs-jūnijs un septembris, kad gaisa temperatūra ir 25-30°C, jūra pietiekami silta peldēšanai, bet pludmales nav tik pārpildītas kā jūlijā-augustā. Jūlijs un augusts ir karstākais un dārgākais periods ar temperatūru līdz 40°C.

Nedēļas ceļojums diviem cilvēkiem ar čarterreisu, četrzvaigžņu viesnīcu un auto nomu vasaras sezonā izmaksā orientējoši no 1200 līdz 2000 eiro, atkarībā no kūrorta un rezervēšanas laika. Costa Smeralda ir dārgākā zona, Cagliari apkārtne un salas iekšiene — pieejamāka.

Nē, Sardīnija ir Itālijas autonoms reģions un Šengenas zonas daļa. Latvijas pilsoņiem pietiek ar derīgu pasi vai ID karti.

Tiešie čarterreisi no Rīgas uz Olbiju vai Cagliari vasaras sezonā ilgst aptuveni 3,5 stundas. Ar pārsēšanos Romā vai Milānā kopējais ceļš ir 5-7 stundas atkarībā no savienojuma.

Ļoti ieteicama. Sabiedriskais transports ārpus Cagliari un Olbijas ir ierobežots, un labākās pludmales un apskates vietas atrodas ārpus pilsētām. Kompakta auto noma vasarā sākas no aptuveni 35 eiro dienā.

Populārākās ir La Pelosa pie Stintino (sekls turkīza ūdens), Cala Brandinchi pie San Teodoro (dēvēta par 'mazo Tahiti'), Cala Goloritzé Orosei līcī (UNESCO piemineklis) un Spiaggia del Principe Costa Smeraldā. Visas ir publiskas un brīvi pieejamas.

Apskatīt ceļojuma piedāvājumus uz Sardīniju →

Ceļojumu asistents

Vēl kaut kas interesē? Jautājiet — atbildēšu uz to, ko rakstā neatradāt.

Ceļojumu iedvesma — tieši tavā pastkastē

Galamērķu stāsti, ekskluzīvi piedāvājumi un padomi — reizi mēnesī, bez spama.

Pierakstīties var atteikties jebkurā brīdī. Mēs cienām tavu privātumu.